Labdarības fonds "Ticība, Cerība, Mīlestība"

Jaukais sešgadīgais zēns Martins pirms četriem mēnešiem skraidīja savām kājām. Viņa tagadne – ratiņkrēsls. 23. maijā viņu notrieca mašīna, pēc tam viņš pārcieta divas operācijas. Tikai tagad viņš atkal ir iemācījies smaidīt. Mēnešus kopš avārijas viņš ir pavadījis reanimācijā. Martins izgāja daudzus rehabilitācijas kursus, pārvarēja sāpes un asaras.

Izskatās, ka Lūka ir ļoti enerģisks un attapīgs puisēns, tomēr savā vecumā viņš spēj patstāvīgi spert tikai pāris soļu. Pa bērnu istabu Lūka pārvietojas, turoties pie gultas, skapja – pie visa, kas gadās pa ceļam.

Līdz trīm mēnešiem meitenei nekādu patoloģiju nekonstatēja, tad kļuva pamanāms, ka bērns nespēj noturēt galvu. Pēc tam Arina ilgi nespēja rāpot un pat līdz šai dienai nestaigā, spēj tikai stāvēt ar pieturēšanos, bet neilgu laiku, tad krīt. Meitene arī nerunā, slikti guļ un nespēj ilgi koncentrēties uz spēli, sāk kliegt.

Mazā Eliza Granta savā vecumā nav spējīga pat rāpot, par staigāšanu nemaz nerunājot. Pie uzstādītajām diagnozēm – mikrocefālija un tetraparēze, neko, izņemot stiprinošu terapiju, ārsti nepiedāvā. Papildus šīm problēmām, meitene slikti redz, tomēr labi reaģē uz skaņām. Ārstēt Elizu tā, lai viņa varētu kustēties patstāvīgi, ārsti neapņemas.

Anžejs Borisiks – puika ar apbrīnojami skaistām, izteiksmīgām acīm, kurš mācās 4. klasē un kuram ļoti patīk spēlēties ar Lego konstruktoru un mašīnītēm, tās viņš var ar skrūvgrieža palīdzību stundām ilgi jaukt ārā un salikt no jauna.

Pēc mammas vārdiem, līdz gada vecumam Jegors dzīvoja it kā savā pasaulē, nekam konkrētam īpašu uzmanību nepievērsa. Neraudāja. Tikai ēda, un viss. Šķiet, tikai no gada vecuma ir sākusies attīstība. Savā vecumā zēns nespēj rāpot un patstāvīgi sēdēt.

Robertam ir kaut kāda neiroloģiska saslimšana, kuras dēļ viņš uzvedas agresīvi. Ir nepieciešams noskaidrot, kas tā ir par slimību un kā ir iespējams palīdzēt zēnam.